Laiks ir taids kai pauotrynuojums. Saruna ar Aiju Vanagu

Televizejis sajiuta jau nu bierneibys. Saruna ar Ausmu Sprukti-Kozuli

Karteņā: Ausma Sprukte-Kozule, foto Amanda Anusāne

Sarunu sagataveja: Līga Springa (plānuotuojs “Giut breidi”) portalam lakuga.lv

Itymā godā, portalam lakuga.lv sasadorbojūt ar pyrmū latgaliskū plānuotuoju “Giut breidi”, kotra mieneša intervejuos vaira ir vareiba īpasazeit ar plānuotuoja personeibu stuostim. “Giut breidi” puslopuos augustā varēja īpasazeit ar Latgolys Regionaluos televizejis žurnalisti Ausmu Sprukti-Kozuli i juos augusta sajiutu.

Televizejis sajiuta jau nu bierneibys

Jau nu bierneibys jūkuojūs, ka ari byušu TV kastē. Maņ patyka Baiba Sipeniece i juos vadeitī raidejumi. Pamatškolā suoču apmeklēt žurnalistikys puļceņu, kurā rakstejom raksteņus avīzei. Dūmojūt par studejom, izliemu, ka grybu studēt Latvejis Universitatē, nu beja lels konkurss, i es natyku budžeta grupā. Apsavieru Rēzeknis Augstškolys pīduovuojumu i izavielieju filologejis programu. Studeju laikā beja juoizavielej praksis vīta, televizejā iz tū šaļti producente beja dzejneica Anna Rancāne. Aizguoju iz televizeju īpasazeit, nu koč kai saguoja, ka divejis žurnalistis guoja paceli i es trešū kursu pabeidžu, struodojūt televizejā.

Kaidam ruodeisīs, ka tei beja veiksme, ka teic pi dorba, kurs bierneibā beja tovs sapynu dorbs. Īspiejams, nu vyss sasaslēdze nūteiktā laikā.

Kas tevi īdvesmoj dorbam žurnalistikā?

Anna Rancāne beja tei, kura īlyka pošus pamatus žurnalistikā. Jei beja vīns nu tūs cylvākim, kurs piec sižeta sasauce vysus kūpā i analizēja, kas izadeve, kas nā i pi kuo juopīstruodoj. Ari nu praktiskuos pusis Anna maņ īlyka vysus pamatus. Kod sasateikam iz īlys, mes vys vēļ komunicejam, vysod apsavaicojam, kai īt. Nūteikti juopīmin ari Velta Puriņa, koč beja i osorys i dusmis, nu jei spēja īvuiceit, cik svareigi ir suokt sižetu ar informaceju, kas cylvākus uzrunuos i aizraus.

Raidejumi i tūs tapšonys process

Kab toptu raidejums, ir juoroksta projektu dasacejumi dažaidūs konkursūs. Tymūs ir vajadzeigs apraksteit cīši daudz teoretiski – cik kameru, kur brauksim, kaids mierkis. Studejis Rēzeknis Tehnologeju akademejā maņ paleidzēja īsavuiceit teoretiskuos īmanis. Plānojūt sižetus, bīži vīņ saīt, ka scenarejs pasamaina, svareigi ir just situaceju, īsaklauseit personā, kura teik intervāta, sābrā i babeņā, kura, īspiejams, spēs atkluot taidus faktus, kas sižetu padareis interesantuoku.

Ausma i augusts

Ar itū mienesi ir cīši daudzi dažaidu atmiņu, asociaceju, kai ari nuokūtnis īceru. Kai vīna nu zeimeiguokūs atziņu nūteikti ir tei, ka tys ir taids eistyns pylnbrīda laiks. Rudzi, mīži, kvīši i vysa puorejuo labeiba ir pošā plaukumā, lauksaiminīki vuoc ražu, ari uobeli, buļbys i cyti lauku lobumi jau tiuleņ, tiuleņ byus gotovi. Ari Latgolys Regionaluos televizejis dorbā taišni augustā mes savalkom golus kūpā leluokajai daļai projektu, tymā vydā, ari munam lapnumam i gondarejumam aba raidejumu cyklam saimem ar bārnim i pusaudžim “Žik!”… mes vysod tū pabeidzam fiļmēt augustā i tod ir taida forša padareita dorba sajiuta, ka asam sasatykuši ar tik foršim i īdvesmojūšim latgalīšim i vēļ drupeit i sabīdreiba varēs nūviertēt tod jau tūs dorbu augļus.

Ūtra augusta vierteiba nūteikti ir svātceļuojums iz Aglyunu. Es svātceļuojumā eju nu laika, kod pabeidžu 9. klasi. 2022. godā īšu 15. reizi. Eju kūpā ar Jezus Sirds draudzis i Rēzeknis Katuoļu vydsškolys grupu, kur ar lelu daļu guojieju mes asam tykuši jau cyts cytam par vēļ vīnu saimi. Kai atīt augusts, tai ir leluo gadeišona, kod otkon vysi sasatiksim. Taipat četrys dīnys ceļā (mes ejam ar nalelu leikumeņu) ir laikam vīneiguo reize godā, kod es varu laiku veļteit tikai sev i sovom puordūmom, lyugšonom i loba vieliejumim sovejim, laiks, kod es beidzūt īmu, na skrīnu. Tys ir kai sova veida jaunais gods, atsajaunuošona cytam dorba cielīņam. Īsaceitu kotram vaira īt ceļā, puorguojīnī voi svātceļuojumā. Ka Aglyuna ir tuoli, tepat Leņdžu pogostā ir cīši skaista vīta – Sarkani, kas ari nu seneju laiku ir svātvīta ar dyžanom vierteibom.

A kai vēļ vīna eipaša augusta sovpateiba, pa munam, ir ari jaunu saimu dybynuošonys laiks. Munā saimis i draugu lūkā vīnu godu augustā treju dīnu laikā apsaprecēja pat vasali treis puori i niu vysi jī ari audzynoj bierneņus. Nu, kai es i saceju – augusts ir pylnbrīda laiks! Īspieja skaistā vosorys nūslāgumā izveiduot jaunu saimi – tys tok ir breineigi!

Muns vieliejums: taišni kai viestej ituo plānuotuoja viersroksts – giunit breižus, esit tymūs laimeigi i dorit kvalitativys lītys latgaliski!

Sātys sajiuta Uobeliškuos. Saruna ar “Obelisk Farm” saiminīku Andri Višnevski

Karteņā: "Obelisk Farm" saiminīks Andris Višnevskis, foto Amanda Anusāne

Sarunu sagataveja: Līga Springa (plānuotuojs “Giut breidi”) portalam lakuga.lv

Itymā godā, portalam lakuga.lv sasadorbojūt ar pyrmū latgaliskū plānuotuoju “Giut breidi”, kotra mieneša intervejuos vaira ir vareiba īpasazeit ar plānuotuoja personeibu stuostim. “Giut breidi” puslopuos julī varēja izzynuot vaira par kanipu saismisteibu “Obelisk Farm” Rēzeknis nūvoda Uobeliškuos.

Ir reits. Uorā ir pasolts. Braucūt iz Uobeliškom ceļu kluoj vīgla myglys kuorta. Asam tykuši golā Uobeliškuos – ite ir sātys sajiuta. Myusu sagaida ar syltu čaju, kas taiseits nu kanipu, kurys aug tīpat sūpluok pļovā. Ar lelu prīcu izaubdejom kanipu produkceju, nu ar vēļ leluoku dzierksti apbreinuojom tepat sasnāgtū i radeitū. “Vīnolga, cik mozeņš tu esi, bet, ka tu dori foršys lītys, pa eistam i nasliep sovu seju, tod tevi pamona,“ tai “Obelisk Farm“ saiminīks Andris Višnevskis (Višņevskis), kurs ite saiminīkoj kūpā ar sīvu Deboru i bārnim Fredi i Gabrielu.

Kai roduos dūma par kanipu izmontuošonu puortykā?

Tys beja pats tyvuokais maņ, jo muna izgleiteiba beja maiznīks-konditors. Maņ pateik taiseit ēst, deļtuo ruodejuos logiski, mīgt eļļu, gataveit svīksteņu i batoneņus. Tod jau guoja kanipu papeirs, suveniri. Tei siekleņa ir tik vierteiga, tuos ūlboltumvīlys, škīdrvīlys. Maņ ir cīši svareigi, kab vysi produkti byutu gordi.

Kai tu plānoj sovu dorbadīnu?

Vosorys sezonā vysi asam sātā. Ite, Uobeliškuos, ir kai dorbs, tai ari saimis dzeive. Kod bārni ir pasamūduši, tod laiks juoveļtej jim. Itūšaļt maņ reits suocās četrūs, kod es mīreigi varu pastruoduot. Tod dorbam pīsavieršu vaira iz vokoru pusi, pa dīnu asu ar saimi. Ar godim mes jau suocam saprast, kai lobuok plānuot kasdīnys dorbu, gostu sagaideišonu i vysus cytus dorbus tai, kab palīk laiks ari saimei.

Kaida ir dzeive Uobeliškuos?

Niu jau ostoni godi ir nūdzeivuoti Uobeliškuos. Beidzūt ir pīsapiļdejs plans par vysim kūpeigu atvalinuojumu i atpyutu, izlēmem nūbraukt iz Portugali. Kotru godu pi myusu teik eistynuots kaids mozais pīredzis apmainis projekts, kod kaids atbrauc, padzeivoj i pastruodoj.

Mums ir svareiga vītys identitate, kab cylvāki spiej apsazynuot sovu pīdareibu i lapuotīs. Uobeliškys – ite ir identitate. Cīnejūt eipašumu i tuo viesturi, mes gribiejom nūskaidruot tuo stuostu, lykom sludynuojumus, publikacejis socialajūs teiklūs, nu nivīns cikom naatsasauce.

Eipašuma nūpierkšonys stuosts ari ir cīši interesants. Īspiejams, daudzi, īraugūt itū vītu, nūsabeitu, nu mums patyka. Mes redziejom nuokūtni i īspiejis. Pyrmū eipašumu apsavērem Aizkrauklē i tod beja Uobeliškys. Itei ir vīneiguo vīta, kur mes jiutamīs kai sātā. Dzeivojūt vairuokuos vaļstīs, piļsātuos, mes bejom pagaisynuojuši itū sātys sajiutu, nu ite tei ir dabuota atpakaļ.

Mums ir pasaveics, ka dzeivis laika sateikam breineigus cylvākus. Mes veicam energejis apmaiņu, īdvesojam vīns ūtra. Cyti spiej Uobeliškuos saredzēt tū, kū mes vēļ poši nasam īraudzejuši. Asam pateiceigi par kotru cylvāku, kas īguojs myusu dzeivē. Aicynojam tūs, kas vēļ nav bejuši gostūs, pajimt kaidu breivu dīnu, kab pagasteitu myusu saimisteibā, vīneigajā Baltejā Kanipu muzejā i apsavārtu kanipu laukus.

Tod nabeja eistais laiks, bet pareizais. Saruna ar “Puordaris” saiminīkim

Karteņā: "Puordare" komanda Ingūna Semule i Juoņs Jurčenko ar bārnim, foto Amanda Anusāne

Sarunu sagataveja: Līga Springa (plānuotuojs “Giut breidi”) portalam lakuga.lv

Itymā godā, portalam lakuga.lv sasadorbojūt ar pyrmū latgaliskū plānuotuoju “Giut breidi”, kotra mieneša intervejuos vaira ir vareiba īpasazeit ar plānuotuoja personeibu stuostim. “Giut breidi” puslopuos junī varēja sasatikt ar “Puordari” –  rodūšū darbneicu, dobai draudzeiguokys dzeivuošonys i dažaidu lītu puorstruodis apvīnuojumu. Gastejūt “Puordaris” rodūšajā sātā “Leiceiši”, beja vareiba parunuot na viņ ar tuos saiminīkim Ingūnu Semuli i Juoni Jurčenko kai divejm uzjiemeigim jaunīšim, vacuokim i uzjiemiejim, bet nūbaudeit Ingūnys captū peirāgu, īdzert sylta čaja i justīs kai sātā. “Leiceiši” ir tei vīta, kur tic sapynim i nasabeist eistynuot trokuokuos idejis.

Par Latgolu i sātys sajiutu

Kur ir jiusu sāta – tei ir vīta voi cylvāki?

Mes poši rodam sātu sev tī, kur asam, veidojūt tū vidi, kurā jiutamīs labi i breivi. Sāta mums ir sajiuta i, kab tū justu, mes tū veidojam poši. Laikā, kod mes meklējom sovu lauku styureiti, mums beja svareigi daži kritereji, par tū ari tik mudri tys process nasalūbēs, bet mums naizsokami pasalaimēja, ka sāta sovā veidā atroda myus pošus. Itei ir perfekta vīta, kur radeit pošim sovu zemis styureiti taidu, kaidu gribim.

Mums beja vysys īspiejis braukt i meklēt sovu styureiti jebkurā cytā Latvejis regionā, bet intuitivi mes palykom ite – Latgolā. Uzkotam, ka Latgolā nūteikti juoizmontoj vareiba padzeivuot kaidā vīnsātā, tys ir lobuokais veids, kai sajust Latgolys vīnkuoršū i dabiskū vidi.

Ka tev ir pīduovuojums dareit koč kū, tod nūteikti pīkreiti. Tev nabyus kur liktīs i par sovu ideju runoj jau pyrma, tu esi suocs tū eistynuot, tei byus lobuokuo motivaceja tū turpynuot dareit. Juoņs nu suokuma iz tū vierēs skeptiski, nu niu piļneibā pīkreit i atbolsta: “Dūmys ir juolaiž kosmosā, kab tuos pīsapylda.”

Kai roduos “Puordare”, kai tei ir auguse i atsateistejuse, kaidi ir tuvuokī mierki?

Beja dūma par puorstruodis īspiejom, puorstruoduotim maisenim i papeiru, suoku pieteit vuordineicu i īpasatyka tulkuojums – puordare. Logo ari centemēs nasarežgeit. Mums jau ir svareigi pozicionēt tū dareišonu, ideju par saimisteibu, kuru atjaunojam pošu spākim. Vyss, kū ari kasdīnā doram, tei ir puorstruode i videi draudzeiguoks dzeivisveids. Par pīmāru, ideja, kuru ceļam i turpynojam eistynuot. “Puordare” taipat kai mes poši aug i atsateista, idejis īt kluot mudruok i vaira, kai mes tuos varim eistynuot. Jau ilgu laiku struodojam pi vosorys terasis atvieršonys, kab varātu gostus uzjimt pi seve. Juoīgulda daudz dorba, par tū vyss cik mudri naīt iz prīšku, bet tys ir vīns nu myusu dreižuokūs mierku, kas juoeistynoj.

Process, kod ideja puortūp realitatē ir breineigs! Stuosts ir ari par “Puordari” – tod jau nabeja eistais laiks, kod tei roduos. Juoņs tymā laikā remontēja sātu, es kūpā ar dālu Krišjuoni guoju dybynuot uzjāmumu, īsnādzūt vysus dokumentus.

Tys nūteikti nabeja eistais laiks, bet pareizais. Ka ni tod, kod vēļ? Tymā breidī es jutu, ka tam tai ir juobyut, vajag reikuotīs.

Pastuosti par komunikaceju ar sabīdreibu!

Es vys vēļ vuicūs i doru. Vuicūs uzturēt socialūs teiklus, veiduot saturu i radzu, kai vajadzātu dareit i pi kuo pīstruoduot, i maņ ir kur augt cīši daudzuos lītuos. Tymā pat laikā es nasaceņšu tū dareit perfekti, jū maņ blokus aug treis braši puiši, kurim bierneiba ir vīnu reizi, par tū suokūtnieji komuniceju ar bārnim, tod ar puorejim. Bīži tam vaira nav laika, eipaši vosorā.

Īsavuiceišona dorūt

Par idejom. Kai tuos rūnās?

Idejis teik kombinātys. Tuos saplyust ar myusu obeju fantazejom. Vaira voi mozuok ir bejuse skaidreiba par mierki – laiks ir tys, kas puorlīcynoj, ka mes vierzeamīs pareizajā veirzīnī. Tai kai obi paraleli kasdīnā struodojam ar jaunīšim i poši asam naformaluos izgleiteibys “audziekni”, tod mes daudz vuicamīs procesā, jū sev asam puorbaudejuši, ka vyslobuokais veids, kai īsavuiceit lītys, ir dorūt tuos.

Cik svareigs ir plānuošonys process jiusu kasdīnā?

Vīns nu svareiguokūs. Mums kotram ir diveji plānuošonys veidi: kasdīnys mozū dorbu, kas juoizdora cytā dīnā, i vīns lelais saroksts, kurā atzeimejam leluokūs doramūs dorbus, par pīmāru, īsnēgt projektu, īreikuot laisteišonys sistemu, kas nav izdorams vīnā dīnā, bet iz garuoka laika.

Pavasara sajiuta puori vysam. Saruna ar Diānu Zirniņu

Diāna Zirniņa, foto Amanda Anusāne

Sarunu sagataveja: Līga Springa (plānuotuojs “Giut breidi”) portalam lakuga.lv

Vysu 2022. godu portals lakuga.lv sadarbeibā ar pyrmū plānuotuoju latgaliski “Giut breidi” kotru mienesi pīduovuoj sarunys ar 12 personeibom, kurūs spāka vuordi atrūnomi plānuotuoja puslopuos. Majā plānuotuojā i portalā lakuga.lv ir sasatikšona ar energisku i jaudeigu personeibu – Latgolys viestnīceibys GORS, kas itūmienes svietej jau deveitū dzimšonys dīnu, vadeituoju Diānu Zirniņu. Diānys dūmys sagiva plānuotuoja “Giut breidi” idejis autore Līga Springa.

Kaids spāks sliepās GORĀ?

GORĀ ir naaprokstoms spāks. Tok tei nav taida namaineiga i pošsaprūtama substance, tū spāku veidoj sevkurs, kas veidoj GORU, ir GORĀ i brauc iz GORU.  Jau nū poša īsuokuma, nūsaucūt pyrmū regionālū koncertzali par Latgolys viestnīceibu GORS, mes sev nūlykom prīškā lelu mierki i miseju, iz kurū tīktīs napuortraukti. GORA spāks sliepās tymā, ka ite ir emocionali energetiska vīta, partū ka itei nav tik ceļtne, jei ir dzeiva, uzavad i reagej iz kotru pasuokumu – ar koč kaidu skani, izaicynuojumu. Prūtams, ka GORA spāks naapšaubami sliepās cylvākūs, latgaliskajā sajiutā i patīsumā. I asam bejuši gona drūsmeigi 2013. godā nūsaukt tik nūzeimeigu vītu, izmontojūt latgaliskū vuordu. Itys latgaliskais kods ir tamā vydā. GORS ir varona koncertzale, vīta, kur byut i baudeit, i vīta, kas Latgolai davuse jaunus vaibstus i šarmu.

GORS pīsaista spieceigus cylvākus voi GORS veidoj spieceigus cylvākus?

GORU veidoj spieceigi cylvāki, ar spieceigu gribiešonu, īdvasmu i puorlīceibu – tys ir svareiguokais, kas veidoj itū vysu. Maņ grybātūs ticēt, ka GORS ari veidoj spieceigus cylvākus – dūd sovu davumu personeibys veiduošonā, apzinis veiduošonā par pīdareibu Latgolai voi pīdareibu Rēzeknei, voi byušonu kulturā i nūtikšonuos. Tys vyss myus dora spieceiguokus kotru reizi – sūli pa sūļam. Maņ gribīs ticēt, ka GORS styprynoj. GORS ir vēļ vīns olūts, kur smeļtīs gora spāku, arī daudzi muokslinīki tū pīzeist.

Piec GORA apmekliejuma cylvāki parosti izīt pacyluoti, piec koncertu vysod jiutama eipaša energeja. Kai ir tod, kod skotive i vysa telpa palīk tukša? Voi jius jiutit ituos izmainis pyrma i piec koncertu?

Ir pasuokumi, piec kurūs cylvāki izīt na tik pacyluoti, bet ari ar lelom puordūmom. I taišni tys ir svareigi, ka kulturys nūtikšonys nav tik prīca. Piec koncertu šaļtim cylvāki īt kluot i soka: “Mes beidzamū reizi GORĀ bejom tod i tod, nu beidzūt asam atpakaļ.” Mes, latgalīši, GORĀ jiutamīs dabiski, jo tei ir myusu vīta, bet puornūvodnīkim, īīmūt vydā, tei jau ir nūtikšona. Asūt GORĀ eipaša sajiuta ir vysu laiku, ari maņ, asūt ite jau deveitū godu. Īīmūt lelajā zalē vokorā, kod tī nav nivīna, tys ir kas eipašs, tev ir juoizatur ar cīnu pret vītu, kurā tu esi. Ir interesanti īīt GORĀ, eipaši tod, kod pasuokumi atsasuoka, kod redzi, ka cylvāks ir sasabeids, seņ nav bejs pasuokumūs, nazyna kū, kur i kai, tik naveikls, kod radzu, ka zale sasateik ar cylvāku, tys ir kai pyrmais randeņs otkon.

Es struodoju GORA telpuos, vīnu reizi aizakavieju dorbā, vysi muni kolegi jau beja paceli, i es beju vīneiguo, maņ beja cīši interesanta sajiuta, kod tik lelā sātā asu vīna, tok es tū izbaudeju i puordūmuos brauču da sātai.

GORS ir miļzeigs i, ka kaidam redzīs, ka jis sovā spuornā ir palics vīns, ka it kai nikas nanūteik, itys cylvāks molduos, partū ka aiz skotivis voi koč kur cytur var nūtikt rūseiba, kū nivīns naredz. Tū daudzi nanūjauš, ka eipaši sastdīnēs i svātdīnēs voi pasuokumu dīnuos cylvāki struodoj ari pusnaktī i divejūs naktī. Kod brauc teatri voi opera, tod ite kaids dzeivoj jau sešu stuņžu, cytu reizi kaids aizmīg kaidā styurī voi bārnu ustobā iz spylvynu. Te dzeiveiba nikod nasabeidz, vysod byus vysmoz apsorgs, i apsorgs zyna vysvaira stuostu, kas ite ar itū sātu nūteik. Mums ir vīns lobais gareņš, kurs šod i tod pasaruoda, nui, ir ari taidi stuosti.

Tu esi minējuse, ka GORS nav vīnkuorši dorba vīta. Dūmojūt par tevi, tu i dorbs naīt kūpā.

Ir laime dareit dorbu, kuru tu naskaiti kai smogu pīnuokumu, bet kai aizrauteigu īspieju dareit lobys lītys. Daudzim ruodīs, ka kulturys cylvāki nastruodoj i vysu laiku bauda pasuokumus. Sok, ite tok ir tik jauki dzert kopeju, apmeklēt koncertus, sasatikt ar interesantim cylvākim, muokslinīkim, baudeit i byut. Tai, prūtams, ari ir, bet ir ari cytim naradzamais dorbs i ryupis. I, ka tev pateik tys, kū tu dori, tod tu esi tymā īškā i vuicīs atrast leidzsvoru, kas mums vysim ir problema. Partū daudzi cylvāki izdag, jo jī vysu laiku ir dorbā i aizmierst, ka ir ari personeiguo i sātys dzeive. Kod pasaruoda taidi lobi jaunumi kai bārna pīdzimšona, tod vysmoz ir kaids balanss, bet tod, kod atīt lockdown, i tu saprūti, ka ir arī sastdīnis i svātdīnis, kurys tu vari pavadeit sātā, ir spūceigi, sovaiži. Tev nav kur īt, nav pasuokumu, tev ir dorbs i tu raugi atrast veidu, kai tikt nu tuo vysa uorā, raugi paleidzēt kolegim, bet tymā pat laikā ir breivdīnys, kurys siedi sātā. Tod saprūti, ka mes ar saimi trejatā varim byut sātā i pavadeit laiku kūpā.

Tev ir bejuse izdegšona? Tu esi jutuse, ka vajag koč kū maineit voi dažaiduot dīnu?

Dūmoju, ka nā. Asu spiejuse ni tuo izavaireit, vysod atrast prīcu tymā, kū doru, napasakļaut rutinai i laikus saklauseit sevi, sovys sajiutys. Maņ ir dažaidys puordūmys par izdegšonu. Izdegšona eistyn var byut nu rutinys, var byut ari nu tuo, ka dīnys ir puoruok dažaidys, ka naspiej izsekuot leidza, i cylvāks emocionali nūgurst, eipaši, kod juorysynoj problemys. Kulturys nūzarē cylvāki cīši izdag. Mes kasdīnā cīši meiļojam vīns ūtru kritizēt, i tys ir vysleluokais svylynuošonys veids. Tod vēļ īt bailis pīlaist klaidys, mes poši sevi ar tū svylynojam. Tymā pat laikā izdegšona ir taids mūdis vuords i tū suoc pīsaukt vītā i navītā. Cylvāki, kurim eistyn ir izdegšona i jim otkon ir pyrmuo sasatikšona ar problemom, jau zyna, ka jim otkon byus izdegšona. Kod cīši jauns cylvāks, kurs tikū suocs dareit sovu dorbu, atīt i soka, ka ir izdedzs, tys ruodīs cīši sovaiži. It kai nasagryb jam nūdareit puori, tok varbyut jis da gola nimoz eisti nazyna, kū nūzeimoj izdegt. Mums vysim vajag atsapyust, aizbraukt koč kur, puormeit koč kū, kab mes nanūsvyltu, tok tei izdegšona zynomā mārā… Tys varbyut byus nažieleigi, kū es niu saceišu, kab maņ pīdūd vysi, bet tei izdegšona ir pat nadaudz vajadzeiga. Ir vajadzeiga taidā ziņā, ka cylvāks navar radeit gaismu nadagūt, vaicuojums – cik daudz. Kod suoc par daudz degt, tu suoc sevi sadadzynuot, vysu kas tev apleik i ceļā, tei degšona ir vajadzeiga, bet ni puordegšona. Cylvākim goduos puordegt, bet tod juomuok sevi atdzesēt, tok napalikt soltam, cylvākam juobyut syltam i juodag vysmoz par tū lītu, kū jis dora. Maņ i munim kolegim nav nivīnys vīnaidys dīnys. Golvonais ir dareit sovaižuok. Atrast veidu, kai vēļ var padareit, na atrast sev ārtu veidu “mes dareisim tai, jo tys struoduoja pyrma div godu”. Nā, tys nav pareizi, juodora koč kai sovaižuok.

Kai tev ir ar idejom, voi nav tai, ka kaidu reizi tu vaira nazyni, kai izdareit? Kai tu generej idejis?

Maņ tai nikod nav bejs. Ir bejušys šaļts, kod rūkys nūsalaiž, bet tod koč kas tevi tyrda golvā, i tod tu giunīs pi napruoteigu ideju, reizem pat glupu, es saceitu, tok patīseibā tuos nav taidys. Ir interesanti vērtīs iz kolegu reakceju, kod es pīduovoju taidys idejis, jo es vysod dolūs ar kolegim, i tod jī mani najam par pylnu i ir puorsteigti, tok jī ir taidi poši, vairuok voi mozuok. Maņ nav formulys, kai generēt idejis. Kotram nu myusu ir sovs raksturs, talanti, dūteibys, bet ir ari dzeivis pīredze, kura suocās jau bierneibā. Maņ niu aug bārns, i es cytreiz gribu jam aizruodeit – nadori itai. Tok nav pareizi veiduot sev ārtu bārnu, tū nadreikst dareit. Dūmojūt par sovu bierneibu, es naatguodoju sajiutu, kod mani nūsūdeitu par tū, ka es koč kū doru, pat tod, kod dareju napareizi. Tei nav apjiusmuošona, ka padori koč kū napareizi, bet tei ir spieja, ka tev paruoda, ka tu dreiksti pīlaist klaidys. Pīlaist klaidys ir dabiski, ka gribi koč kū dareit. Tod tev vīnkuorši vajag pīlaist klaidu i pasasaceit Dīvam, ka tovys idejis nasabeidz ar klaidu, ka tu vari saceit: “Hei, taidu lelu klaidu eisti nimoz nav bejs.” GORAM lelūs klaidu nav. Tikleidz mes beistomēs nu klaidu, mes beistomēs izdūmuot, runuot, radeit i koč kū pīduovuot, jo ruodīs – kū ta es, kū par mani padūmuos. Ari kautreigums, ar kautreigumu ceinejūs ari es, tys ir daudzim latvīšim. Maņ pateik izaicynuojumi, es īmu tī, kur maņ ir nakomfortabli. Es atguodoju sovu braucīni iz ASV pīredzis apmainis programā, tī mani puorsteidze, ka jī vīns ūtru tik cīši atbolsta i jiusmoj par mozom lītom, kū cylvāks padora. Kaids izzeimej it kai naprofesionalu zeimiejumu, bet tū pasnādz kai koč kū varonu, ir tei sajiuta, ka kūpīna cyts cytu atbolsta i spiecynoj, i cylvāks nasabeist īt dareit tuoļuok. Kas pi myusu nūtyktu? Tu poša, veidojūt plānuotuoju, arī uzatrauci. Nav tai, ka vysim patiks i vysi nu pyrmuos šaļts saceja: “Nui, ej iz prīšku, super!” Byus taidi, kuri pavaicuos: “Tev tū eistyn vajag, tu tū zyni? Kai tu tai latgaliski, kaidys tovys prasmis i kur tu vyspuor lein?” Tys ir rakstureigi cylvākim. Nūlaist rūkys vysod ir vīnkuoršuok, nakai tuos paceļt, tok, ka tu spiej īt tuoļuok i ar lobu energeju radeit lītys, tod vyss nūtiks. Nūkrist paļtī, gulēt i rauduot ir daudz vīnkuoršuok nakai pīsaceļt, nūsateireit i īt paceli.

Ka tev byutu vareiba izavielēt dīnu, laiku, naīrūbežuotu cylvāku skaitu, kaids byutu tys pasuokums, kurū tu grybātu uzbūrt, i ar kaidom sajiutom vysim byutu juoaizīt iz sātu?

Tei byus mirkļa emoceja maņ kai cylvākam, kurs vysu laiku kņudynoj kū i kai dareit, maņ nabyus vyspuoreigys i vīnkuoršys atbiļdis iz tū, kū es grybātu i cik daudz cylvāku es grybātu, tys vyss atkareigs nu laikapstuokļu. Pīmāram, ka uorā leis leits, es sevi radzātu iz GORA jumta terasis leitā ar moz cylvākim sev apleik, verūtīs kaidu filmu. Ka speidēs saule, es redziešu cylvākus koč kur piļneigi cytur, ari cylvāku skaits byus leluoks. Kod maņ kluot ir cylvāki, es cīši grybu, kab jī jiutās labi, tik es tū navaru ītekmēt, tys atkareigs ari nu kotra poša. Labi justīs kotram nūzeimej kū cytu. Kaidam labi ir tod, kod sātai jumtu raun nūst, kod ir smīklu osorys, trokuleibys, par kuruom vysim nav juostuosta, kod ir skali i troki, ari maņ reizem tai gribīs. Cytu reizi ir tai, ka gribīs kū mīreigu, nasagryb nivīnam uzabuozt. Maņ kai latgalītei ir gryuši, jo gribīs, kab vysod vyss ir labi, tok juomuok atškiert tys breids, kod nav juolein pi cylvāka, jo jam jau tai pat ir labi. Tys, ka maņ ir labi, nanūzeimej, ka tai labi ir ari cytim. Runojūt par pasuokumim, ir cylvāki, kuri gryb byut cīši emocionali pīpiļdeitā, nūpītnā pasuokumā, pīmāram, akademiskuos muzykys koncertā, jim tū vajag, jo jī piec byuteibys nav skalī cylvāki. Bīži viņ itūs cylvāku gribiešonu puorklīdz puorejī, kurim sovpus vajag cīši jautri, kruošni, skali i tamleidzeigi. I GORĀ mes raugam sadzierdēt kai vīnus, tai ūtrus.

Kai tu planavoj breivdīnys?

Es naplanavoju, es niu pi miļzeigys slūdzis raugu i vuicūs atrast i īplānuot breivys dīnys. Muni kolegi par mani smejas i soka: “Muna breivdīna, kai grybu, tai struodoju.” Es sovā plānuotuojā radzu breivdīnu i nūdūmoju, ka itei dīna byus maņ, bet es atīšu iz dorbu, nu iz puoris stuņdeitem, iz vysu dīnu naīšu. Leidz ar tū breivdīnu plānuošona ir cīši impulsiva, mes ar saimi cīši mudri koč kū izdūmojam i koč kur braucom. Plānuošona ir vajadzeiga, tok tymā pat laikā tei ir garlaiceiga. GORĀ es varu plānuot, tok tod koč kas nūteik, i plani ir juomaina. Kod mes varim koč kū dareit impulsivi, mes tū dorom. Ar saimi bīži braucom pa Latveju, Latgolu.

Laikapstuokli tevi ītekmej?

Nazkod, nui, maņ absoluti patyka saulains laiks. Rudiņs, zīma maņ ruodejuos tai na vysai, tok niu kotrā godalaikā asu atroduse skaistū. Laikam vacums voi pīredze, kod suocu izbaudeit vysus laikapstuokļus. Leits ir šmuks, snīgs ir šmuks, pat nateirs snīgs. Šaļtim, prūtams, nasagryb izmierkt leitā. Maņ cīši pateik saulains laiks, taipat pateik ari nagaiss, agri reiti, bet dažreiz es navaru pasamūst. Pateik, kai saule lāc i rīt. Tok puori vysam maņ pateik pavasara sajiuta!

Ka tevi naītekmej laikapstuokli, tod ir kaids voi koč kas, kas tevi var ītekmēt?

Mani vyss ītekmej, saprūtams. Asu cīši jiuteiga iz vysu, maņ ir vaļā vysi nervu goli, i tei ir naatjemama muna sastuovdaļa. Nanūteireits golds voi vēļ vysaidi seikumi, tok es raugu tikt golā ar tom lītom, kas mani nagativi ītekmej, gryušuok ir ar cylvākim, bet ari tū var saprast i pījimt. Kod cylvāks daboj slyktys emocejis, ir cīši vīgli tuos nūdūt cytim, golvonais ir napīļaut itū. Šaļtim redzīs, parkū cylvāks pret mani tik nagūdeigai voi slyktai izatur, tod navajag sirdeitīs, bet dreižuok pažāluot jū i naaiznest juo suopi tuoļuok cytim. Ir tok pateikamai, ka iz īlys preteimā īt cylvāks i smaida, tod es ari grybu smaideit.

Tova atziņa voi īsacejums.

Maņ niu juopadūmoj. Kotram sova recepte. Nazkod saceju – ka nazynuosi, kū gribi, tod dabuosi tū, kas paliks puori, tok niu es pi tuo tik cīši napīsaturu, tys vaira nader.

Tu vysod zynuoji, kū gribi?

Nā.

Niu zyni?

Nu, apmāram zynu. Tok ar tū gribiešonu juobyut viereigim, lai šaļtī, kod saprūti, ka vysi lelī sapyni navar pīsapiļdeit, naīsastuoj pasauļa gols. Maņ golvonais nav lītys, bet emocejis. I svareigi vysu uztvert ar pateiceibu, vysā atrast laimi i vareibys. Cytaižuok maņ žāļ tūs cylvāku, kuri struodoj it kai lobūs dorbūs, tok jiutās absoluti nalaimeigi.

Porcela trauslums i vīglums dorbā i kasdīnā. Saruna ar Sintiju Bērziņu

Karteņa nu Sintijis Bērzenis privatuo arhiva Karteņa nu Sintijis Bērzenis privatuo arhiva

Sarunu sagataveja: Līga Springa (plānuotuojs “Giut breidi”) portalam lakuga.lv

Vysu 2022. godu portals lakuga.lv sadarbeibā ar pyrmū plānuotuoju latgaliski “Giut breidi” kotru mienesi pīduovuoj sarunys ar 12 personeibom, kurūs spāka vuordi atrūnomi plānuotuoja puslopuos. Aprelī plānuotuojā i portalā lakuga.lv ir sasatikšona ar maigu i rodūšu personeibu – Sintiju Bērziņu, keramikys darbneicys “Piece of Touch” saimineicu Preiļūs. Sintijis dūmys sagiva plānuotuoja “Giut breidi” idejis autore Līga Springa.

Par darbneicys plašumu, gaišumu i sajiutu, ka doba vysod ir sūpluok

Maņ vysod ir bejs svareigi just dobu, plānojūt darbneicys telpu gribieju lelus lūgus, plašumu i gaišumu. Kod darbneica beja puorbyuvē, sapynuoju, ka sīnu vītā varātu byut lūgi. Ka es dzeivuotu Spanejā, tai eistyn i byutu.

Vyss suocēs ar bakalaura studeju beigom, vuicejūs Latvejis Muokslys akademejis keramikys nūdaļā, tūlaik pādejā kursā. Ruodejuos, kū niu dareit? Izdūmuoju paraudzeit tū, kū asu studējuse. Pasasokūt projektam, izadeve nūpierkt keramikys cepleiti. Tod ari dabuojam finansialu atbolstu sovys darbneicys tapšonai.

Deļkuo izdūmuoji struoduot ar cik trauslu materialu – porcelanu?

Kod beja daguojs laiks izavielēt, kū tod dareit piec gimnazejis, maņ beja diveji varianti – Sporta akademeja voi Muokslys akademeja. Koč kai maņ pošai namonūt, tei izvēle saguoja iz Muokslys akademejis pusi. Pyrmajā reizē es tī natyku, tod godu ceņteigi guoju iz kursim, treniejūs i vuicejūs. Maņ vysod ir patics radeišonys process, kod na nu kuo teik radeits koč kas. Piec ceņteigys vuiceišonuos, es īsastuoju keramikys nūdaļā. Studeju suokumā myus īpazeistynuoja ar dažaidim materialim, bet, kod daguoja laiks struoduot ar porcelanu, maņ tys ruodejuos tik fantastiskys, interesants materials, ar kū struoduot! Maņ pateik tys smolkums i gaišums.

Ka pyrma pīcu godu sacātu, ka maņ byus sova darbneica, es natycātu. Kod esi atvārts īspiejom i nasabeisti, ļaunīs, tyci, tod ari tu tiksi tī, kur navarēji īsadūmuot.

Deļkuo sovu darbneicu izavēlēji taiseit Preiļūs?

Suokumā, īmūt iz Reigu, maņ beja dūma, ka iz Preilim nūteikti atpakaļ naatīšu. Ruodejuos, ka pasauļs ir cik plots, cik daudz īspieju, bet es saprotu, ka lela piļsāta eistyn nav maņ. Maņ pateik mozpiļsātu meilums, vysi vīns ūtra pazeist. Preiļūs ir ari muna saime, muosys, vacuoki, mamys muosa i krystamuote, tai saguoja, ka ar veiru palykom ite. Veirs īt nu Cāsu pusis, kurei ari maņ cīši pateik. Golvonais īmeslis atsagrīzt Preiļūs beja tyvynīki i radinīki. Cikom vysa energeja i īguļdejumi teik Jaunajai īlai 8, kur tūp darbneica i myusu sāta. Piečuok nūteikti dūmuosim par vareibu zīmys periodā paceļuot.

Par sovim cylvākim

Myusu dīnuos vysa ir cik daudz, ka gryušuok izaceļt, bet kotram muokslinīkam atsarūn sovi cylvāki.

Dorbs ar porcelanu ir cīši mediativs process, bet nu ūtrys pusis, dorūt tū, kas tev pateik, laiks cīši dreiži paskrīņ. Ruodīs, ka viņ napaseņ suoču taiseit traukus, bet jau ir paguojusi ostoni godi. Gaidūt meiteņu, atīmu iz darbneicu i až napamonu, kai paskrīn tei dīna.

Myusdīnuos vys ir cik daudz, lieši i izviele ir lela, bet tam nav tuos davīnuotuos vierteibys. Es poša raugu napierkt ar taidu dūmu “Ai, nu beja lieši, ka napatiks, izsvīsšu”. Cytureiz saīt, bet es tai raugu nadareit, jo apleik vyss ir tik pīsārņuots, ka pagaist tei eipašuo sajiuta. Atguodojūt senejuokūs laikus, kod duovynuoja voi pierka koč kū, kas beja rūku dorbs, cylvāki tū nūvērtēja i saudzēja. Deļtuo munim tyvynīkim Zīmyssvātkūs vysod ir mane taiseituos maņtenis i trauki.

Maņ cīši pateik taiseit lampys, tys rezultats! Cīši pateik apgleznuot, nu tys ir laikītiļpeigi. Vyspuor maņ pateik gotovam dorbam likt kluotyn voi zeimēt kaidus smolkumeņus – izgleznuot, īskruopēt. Rešuok saīt, bet pateik ari nu muola palypynuot.

Nasabeit “apsalauzt” i ticēt dareišonai. Saruna ar Edeiti Husari

Edeite Husare,foto Elmārs Pēterāns

Sarunu sagataveja: Līga Springa (plānuotuojs “Giut breidi”) portalam lakuga.lv

Vysu 2022. godu portals lakuga.lv sadarbeibā ar pyrmū plānuotuoju latgaliski “Giut breidi” kotra mieneša suokumā pīduovuos sarunys ar 12 personeibom, kurūs spāka vuordi atrūnomi plānuotuoja puslopuos. Martā plānuotuoja puslopuos var sasatikt ar latgaliskūs projektu i ari portala lakuga.lv vadeituoju Edeiti Husari. Juos puordūmys i tū, car kaidu prizmu Edeite verās iz pasauli, sagiva plānuotuoja “Giut breidi” idejis autore Līga Springa.

Kai, pa tevim, ir pasamejuse situaceja ar latgalīšu kulturys i volūdys atteisteibu Latgolā, ka tu saleidzynoj ar tū laiku, kod atsagrīzi nu Reigys iz dzeivi Latgolā, konkreti Rēzeknē, i niu?

Ka gūdeigi, navaru saprast. Ruodīs, ka nikas cīši iz prīšku nav guojs, bet, paļdis Dīvam, ka nav ari palics švakuok. Kab ari cik čudnai naizaklauseitu, kod pyrma ostoņu godu puorsacieļu atpakaļ iz Latgolu, es beju tei, kas kompanejuos, dorbā, veikalā runoj latgaliski i navarieju saprast, nu kai tys var byut, ka maņ kai cylvākam, kurs tymā breidī skaituos, ka īt nu Reigys, ir juobyun tam, kurs mudynoj vītejūs, rēzeknīšus, runuot latgaliski. Vēļ arviņ ir tai, ka nūsaceiti “vītejī ļauds”, ar kurim es runoju tik latgaliski, sovā vydā runoj literarajā volūdā. I vēļ čudnuok itys vyss ruodīs, ka maņ latgalīšu nav pyrmuo volūda, koč i sūpluok nu bierneibys bejuse, bet tim cytim ir. Nazkai mes Latgolā poši latgalīši nimoz tai “nasaraunam” runuot latgaliski. Drupeit skumi maņ ir ari par tū, ka arviņ vaira apkolpojūšā sferā struodojūšī jaunī ļauds nasaprūt, kod kū ta vaicoj latgaliski, tū Rēzeknē asu pīdzeivuojuse pādejūs godūs vaira i vaira. Bet, ka runoj par latgaliskū kulturu, tei palīk kvalitativuoka, arviņ vaira pasaruoda taidi “lelī projekti”, kas izskaņ Latvejis mārūgā, par tū prīca i pateiceiba tim, kurī dora, kab tai byutu. Dīvamžāļ, cikom tūs dareituoju ari viņ taida sauveite ir…

Kaida ir latgalīšu volūdys byušona iz prīšku?

Es cīši ceru, ka loba, plotai lītuota i aktiva, koč ari īškā ir baile, ka tai vys nabyus. Tū baili roda tys, ka jaunīši myusu dīnuos latgaliski runoj cīši moz, ka vēļ arviņ vacuoki (nu jau tī, kas munu godu) tur, ka runuošona latgaliski ar bārnim jūs nuokūtnei nav cik loba, ka ir cik mozs latgalīšu rokstu volūdys pratieju skaits, ka školuos tei nateik voi teik cik moz vuiceita i augstškoluos nav piecteceibys tim pasnīdziejim i specialistim, kurī volūdu pietej. Asu cylvāks, kam nav baist dzeivē “apsalauzt” i es nu vysys sirds ceru, ka itei byus līta, kur es eistyn apsalauzšu i vyss ar latgaliskū byus breineigi. Ka saleidzynoj ar cytom mozuok lītuotom volūdom pasaulī, mums tei situaceja vēļ arviņ ir cīši loba, bet nasagryb pīdzeivuot tūs laiku, kod atvess jaunajim paruodeit dzeraunis pādejū latgalīšu volūdā runuotuoju. Pfu, pfu, pfu!

Kaida ir tova miseja?

Oi, ite juopīsavīnoj tūs ailei, kurī soka, ka itys taids gryuts vaicuojums. Maņ par dzeivi ir sajiuta, ka juodora tys, kas pateik i ruodīs svareigi. Tei varātu i byut taida kai miseja. Latgaliskuo kultura i latgalīšu volūda maņ ruodīs cīši svareiga, aiz tuo i dareit, kab tū atteisteitu, vierzeitu iz prīšku i radeitu kū ta arviņ jaunu, maņ dora prīcu i dūd tū misejis sajiutu. Bet es kai personeiba asu ari taida, kas cīši aizaraun ar koč kū, kas pateik, dīvamžāļ laikim i par daudzi, kas līk atsatopt izdegšonys sajiutā i stuovūklī. Niu tod var saceit, ka asu cīši aizaruovuse ar latgaliskū i veļteju sovu spāku, dareišonys prīcu i energeju tam. Asu pateiceiga Dīveņam i dzeivei, ka vyss sasalics tai, ka eistyn varu tū dareit.

Car kaidu prizmu pasauli radz Edeite Husare?

Kur tev ite cik gryuši vaicuojumi!? Hmmm, nu ruodīs, ka car dareišonys, ka tys īsaskaita. Piec dobys asu vysā pragmatiska, pyrma giutīs pi kaidu dorbu, jau pruotā asu salykuse vysus “bet”, koč ari tymā pošā laikā aizrauteigi varu ticēt idejai i par reizi giutīs pi dareišonys. Koč ari itys laiks i nūtikšonys pasaulī dūd nazkaidu nataisneibys, naizpratnis sajiutu, vys tik tycu lelai ciļvieceibai. I car tū ari grybātūs vērtīs iz pasauļa procesim.

Laiks i tuo nūzeime myusdīnu pasaulī…

Lela i troka. Mes vysi skrīnam, raugam īspēt vysa kuo, sleikstam informacejis okeanūs. Itys ir vīns nu munu leluokūs izaicynuojumu, kai pīradynuot laiku – dabuot sajiutu, ka tys pasakļaun maņ, na es tam. Vēļ nav saguojs. Ka kaids zyna metodi, drūsai var pasadaleit!

Voi tu planavoj sovu kasdīnu?

Nui, niu, kod struodoju vaira ar latgaliskajim projektim, arviņ vaira raugu i planavuot. Nu vysod raugu pamest i laika telpu improvizacejai i asu vysā “paraunoma” iz jaunom lītom i nūtikšonom. Īprīšk iļgi dzeivuoju bez planavuotuoja, koč ari taiseju dorbu sarokstus, syuteju sev e-postus ar doromajom lītom, nu niu taidi dorbu saroksti ir planavuotuojā kotru dīnu – nedelis suokumā raugu saraksteit dorba planu vysai nedeļai, kotru dīnu tod precizeju, izstreipoju padareitū. Drupeit vys stresā dzan tys, ka cīši daudz palīk ari napadareituo voi tys tik puorsaceļ i puorsaceļ nu dīnys iz dīnu, bet pīraksteišona vysmoz koč kai paleidz apjaust, aptvert tū, kas juopadora, sakuortoj i motivej.

Kas tevi īdvesmoj šudiņ?

Iz itū vaicuojumu gon maņ jau lobu laiku ir skaidra atbiļde! Mani īdvesmoj ļauds, kurī dora tū, kas jim pateik, kurim “dag acs”, kurī aizaraun i spiej paraut leidza i cytus. I ūtrei līta ir dažaida veida muoksla, vaira taida vizuali tveramuo – tamā par pasasmeļt idejis, īraudzeit koč kū, kas tīši voi natīši dūd rysynuojumus munom dzeivis naskaidreibom i paleidz atrast atbiļdis.

Ticeiba sev i dorbs, kas līk sirdei i dvēselei doncuot. Saruna ar Lauri Zalānu

Lauris Zalāns, foto Amanda Anusāne

Sarunu sagataveja: Līga Springa (plānuotuojs “Giut breidi”) portalam lakuga.lv

Vysu 2022. godu portals lakuga.lv sadarbeibā ar pyrmū plānuotuoju latgaliski “Giut breidi” kotra mieneša suokumā pīduovuos sarunys ar 12 personeibom, kurūs spāka vuordi atrūnomi plānuotuoja puslopuos. Februarī plānuotuojā var sasatikt ar socialūs teiklu satura veiduotuoju i “Radio TEV” etera personeibu aba foršu cylvāku i vīnkuoršu latgalīti – Lauri Zalānu. Laura puordūmys sagiva plānuotuoja “Giut breidi” idejis autore Līga Springa.

Kai puiss nu Latgolys tyka lelpiļsātā?

Standarta stuosts: suokuma pūsmys, kod pabeidžu sovys piļsātys školu, munā gadīnī tei beja Jāņa Eglīša Preiļu Vaļsts gimnazeja, i vyss, tod brauc lelajūs pīdzeivuojumūs iz golvyspiļsātu, Reigu, kab vuiceitūs Kulturys koledžā teatra menedžmentu. 12–13 govu vacumā suoču dūmuot par muzykys pasauli, vaira par dīdžeja īspiejom. Preiļūs īsadeve dīdžejuot vairuokuos balleitēs, bet daguoja šaļts, kod drupeit suoce apnikt. Dūmuoju par īspiejom, kur vēļ varu pīslēgt muzyku i dīdžejuošonu ari kasdīna, na tik balleitēs voi pasuokumūs, tod aizadūmuoju par radejis dīdžeju. Tei beja dūma, kurū paturēju sev pruotā da tuo, kod pabeidžu vuiceibys gimnazejā. Absolvejūt školu, saprotu, ka grybu byut akters. Školys godūs nabeju skotivis cylvāks, izjemūt tautiskuos dejis, kuruos doncuoju 16 godu. Nikod naasu bejs vokora vadeituojs, īrosts beju baudeituojs.

Beja gribiešona stuotīs Kulturys akademejā, nu tymā godā nabeja uzjimšonys, deļtuo nūguoju studēt teatra menedžmentu iz Kulturys koledžu. Asūt Latgolā, Preiļūs, sātā, es jutu, ka asu drupeit īrūbežuots, nu lelpiļsātā, kur asu piļneigi vīns, nivīnam nainteresēju. Es asu breivs putyns, kurs vysu laiku var byut kusteibā, īpasazeit ar jaunim cylvākim. Tymā laikā nadareju nikuo, kas byutu veļteits munai izaugsmei, nu es cīši dreiži apjautu, ka itai nadreikst turpynuot. Īsastuoju Biznesa augstškolā “Turība”, kurū ari golā nadabeidžu, jo interesis suoce pasameit.  Dūma par radejis dīdžeju maņ nadeve mīra, ruodejuos, ka tī struodoj akteri, sabīdreibā zynomi ļauds voi caur pazeišonūs. Maņ nabeja nūjausmys, kai tikt radejā, bet es atrodu dīdžeju kursus, koč i tī ari maņ napaleidzēja tikt radejā.

Tai saprotu, ka pošam ir juovaicoj īspieja tikt radejā, atsasauce vīna radeja – Pieci.lv, kas deve maņ godu laika, kab tiktu pi jūs. Rezultatā beju viņ iz divejim eterim, jo sovu dareja latgalīšu akcents. Niu es saprūtu, ka jī pasabeide taidu puisi, kuram ir akcents, laist pi dzīsmis. Beja breids, kod apsalaide rūkys, kū dareit, kod naspieju pīpiļdeit nivīnu nu sovu sapynu? Es atrodu dorbu Preiļūs, jaunīšu centrā “Četri”, praksi – breivpruoteigū dorbu – Reigā “Ghetto Games”. Praksis vītā bejom 20 cylvāku, golā palyku es vīns. Maņ beja svareigi pīruodeit sev, ka es varu koč kū sasnēgt. Piec saspryngta laika, suoču sev nūticēt, ka es varu koč kū izdareit.

Es vīnkuorši dareju i ticieju, ka tū varu. Golā “Ghetto Games” pīduovuoja pylna laika dorbu. Suokuma sapyns – struoduošona radejā – pats atguoja pi mane. Napīkrytu treis reizis, beiguos pats jim aizraksteju, ka vys tik grybātu paraudzeit. Jemūt vārā, ka tei beja pādejuo šaļts, maņ beja juosasaceņš ar cytim, nu golā es izturieju atlasi i suoču struoduot “Radio TEV”.

I kai tei leluo piļsāta pījēme tū puisi nu Latgolys?

“Ghettto Games” ar plotai attaiseitom rūkom. Tymā pošā laikā tī nivīns ar tevi nasaucynuos, tei ir vīta, kur tu ej i dori. Tī pošam ir juojādz pajimt tū, kū tev dūd. Tī nivīnam naizviļks ni pamperu, ni kieneņa tārpa, ni nosuos iz rūku – nikuo taida nabyus. Tev ir vareiba izmontuot platformu, bet kai tu jū izmontuosi, tys vyss jau palīk tovā ziņā. Itys ir stuosts par gribiešonu, ticiešonu i dareišonu.

Voi tev ir svareigi, ka kaids cyts tic tovim spākim? Voi ari tev gona viņ ar sovu ticeibu?

Svareigi, kab tyvynīki, tī sovi ļauds tic. Itūšaļt jiutu lelu mīlesteibu, kas ari dūd tū spāku īt i dareit. Saprūtams, ir juotic i pošam sev.

Kaids tu esi kasdīnā?

Dzeivē es nasauoveju, kasdīnā asu nūsvārts, taids vaira vāruotuojs nu molys. A itys ir stuosts par tū, kai nūdaleit profesionalū dzeivi nu privatuos. Kasdīnā iz vysom lītom verūs cīši vīnkuorši, cytureiz naaizadūmojūt par sekom i, saprūtams, ar pozitivu skotu. Taids, kaidu jius mani radzat socialajūt teiklūs, naasu, dzeivē asu pīzamātuoks.

Kai ir byut latgalīšam Reigā?

Breineigi! Es napuormeitu tū ni pret kū! Struodojūt radejā, maņ beja pīduovuota vareiba īt volūdys kursūs, kurūs es i suoču apmeklēt. Saprūtūt, kai teik lauzta muna volūda, es saprotu, ka tys ir tys, kuo nasagrib pagaisynuot. Es asu latgalīts, palikšu i es grybu taids byut! Šaļtim ir labi nūbraukt iz mežu i izelpuot tū, kas ir sasakruojs piļsātā. Byut pi dobys, kab dabuotu energeju, kū esi pagaisynuojs.

Kaidi mierki iz prīšku?

Eistyn grybu turpynuot atsateisteit itamā sferā – radejā. Maņ nasagrib sev izlikt koč kaidus īrūbežuojumus i termeņus, kas maņ traucēs dareit vēļ cytys lītys. Vyss, kas ir saguojs munā dzeivē da ituo ar tū profesionalū pusi, ir guojs dabeigi i nagaidūt. Ir juospiej īraudzeit i sagiut tuos lītys kasdīnā. Navajag beitīs, ka īcarātais naīsadūd, sevkurā gadīnī tei ir loba pīredze.

Kū īsaceisi jaunīšim, kurī piec školys absolviešonys nazyna, kur īt tuoļuok?

Ka piec školys beigšonys nazyna, kur studēt, tod piec pīredzis varu īsaceit pajimt breivu godu. Īsasaisteit breivpruoteigajā dorbā, nasabeit nu tuo, jo tik paraugūt var saprast, voi patīseibā tū gribi dareit dzeivē. Ari maņ ruodejuos, ka es grybu byut stand up komikis da tuo breiža, kod maņ beja vareiba pīsadaleit stand up pasuocīni i tī es saprotu: “Johaidi, itū es vys tik nagrybu! Tys nu eistyn nav muns.” Tys ir stuosts par breivpruoteigū dorbu, aizīmūt iz “Ghetto Games”, es dareju vysu, kū maņ deve – suocūt nu fiļmiešonys, beidzūt ar tribiņu skryuviešonu pasuokumam. Tamā vysā dunā es saprotu, ka ir lītys, kū es grybu dareit iz prīšku, es suoču fokusētīs iz konkretim mierkim. Rodūšajā vidē breivpruoteiguo dorba rūkys navar byut līkys. Nasabeistit nu tuo, jius saprassit, kas jums pošim pateik, interesej i kas nainteresej. Svareigi nasabeit kuopt uorā nu sovys komforta zonys, jo viņ uorpus komforta zonys mes augam.

Kotru dīnu, īmūt iz radeju, es sasatraucu. Īmūt iz itū interveju, es ari sasatrauču. Kotru dīnu es ari pīļaunu klaidys, tys ari ir cīši svareigi. Nav juosabeist nu klaidu, jo viņ tod, ka ir klaidys, mes zynim, kai dareit tuoļuok – kū lobuot. Es kotru dīnu, struodojūt radejā, vysmoz vīnu reizi pasoku koč kū napareizi, na tai kai beju īdūmuojs.

Kai tu dūmoj, kas tev ir paleidziejs sasnēgt sovu mierkauditoreju i atpazeistameibu Latvejā – tovs latgalīša tāls voi tova apjiemeiba?

Es grybātu saceit, ka vyss kūpā. Koč kaidūs atseviškūs pūsmūs koč kas nūteikti nūstruoduoja vaira, bet es dūmoju, ka tuos vysys lītys guojušys par lobu, kab es byutu tī, kur niu asu. Latgalīši ir cīši lobsirdeigi, īt preteimā, vīnkuorši i raugu paturēt tū ari sovā gadīnī, verūtīs iz daudzom lītom nu taidys perspektivys. Tei poša pīsakuopšona, par pīmāru, breivpruoteigajā dorbā, deveņus mienešus. Es zynu, ka daudzi tū navarātu izturēt, jo atītu tei dūma: kod maņ byus koč kas par padareitū dorbu? Munā gadīnī grybysspāks apseviškūs pūsmūs ir bejs tik lels, ka puorejais ruodejuos mozsvareigs.

Kai ir ar plānuošonu tovā kasdīnā?

Maņ cīši pateik spontanys lītys. Es až vīnu tetovējumu asu tam veļtejs, kas pats par sevi ir spontans, jo tī nikuo navar īraudzeit. Bet, runojūt par spontanom lītom, tys ir atkareigs ari nu dzeivis pūsma: ir breiži, kod bez scenareja navar, ir taidi, kod gribi improvizēt. Maņ ir baist nu improvizacejis, jo es naasu lobs itamā sferā, par tū jau asu puorsalīcynuojs, īmūt iz improvizacejis kursim. Asu secynuojs, ka itys pasauļs ir cīši juosavuica, kab byutu par lobu improvizātuoju. Nu Renāra Zeltiņa asu īsavuicejs: “Vysa lobuokuo improvizaceja ir labi sagataveits scenarejs.” Tys ir atkareigs nu dzeivis situacejis, iz radeju es vysā gataveju tik temu, par kū runuošu, tuoļuok ļaunu klauseituojim apaudzēt itū temu.

Plānojūt iz papeira, tys maņ lobuok palīk atmiņā i ir lobuok puorsaverams. Ir reizis, kod es pīrokstu iz papeira, par reizi nūfotografeju, jo cytureiz, kod klade aizamierst, tod es zynu, ka asu tū nūbiļdiejs. Storp cytu, napaseņ, puorškūrstūt pīrokstus, atrodu ideju, kurū beju paredziejs eistynuot radejā, bet puorguoja tik daudzi laika, ka jau beju aizmierss.

Kai tev ruodīs, kaida varātu byut Latgolys volūdys i kulturys situaceja iz prīšku?

Es grybātu, kab ir lobuokais variants, kaids var byut. Kab bārni, jaunīši vuicuos volūdu. Pošureiz kotru dīnu arviņ vaira nūvierteju Latgolu. Asu pateiceigs Latgolys viestnīceibai GORS, kas mani ir īsaistejs daudzuos latgalīšu lītuos, par pīmāru, “Boņuks”, Latgolys dīna. Ir fantastiska sajiuta byut kūpā ar cylvākim, kurim ir svareiga latgalīšu volūda. Itūgod maņ beja vareiba byut ari Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” žurejā. Asūt tymā vydē, es vēļ vaira saprūtu, cik tys ir svareigi – akcentēt Latgolys vierteibys. Es cīši ceru, ka cylvāki arvin vaira, i na tik poši latgalīši, bet ari vysa Latveja nagribēs pagaisynuot latgaliskū, jo mes vysi asam dažaidi i tys ari ir pats breineiguokais!

Kas līk tovai sirdei i dvēselei doncuot?

Maņ ir tei vareiba dareit dzeivē tū, kū es eistyn mīļoju. Kotru dīnu ceļūs i asu pateiceigs i prīceigs, ka varu byut tī, kur niu asu. Kai i kotrā dorbavītā, saprūtams, ir šaļts, kod koč kas napateik i gribīs atlikt, puorlikt, nadareit, bet tod, kod tu napadori, saprūtu, cik cīši mīļoj tū, kū dori. Redzēt, ka cylvākim pateik muns īguļdeitais dorbs, tys līk vēļ vaira doncuot munai sirdei i dvēselei. Pats golvonais ir leidzcylvāku veseleiba, tys ir puori vysam!

Jaunu izaicynuojumu i leidzsvora vydā. Saruna ar Gunti Rasimu

Karteņā: Guntis Rasims, foto Amanda Anusāne  

Sarunu sagataveja: Līga Springa (plānuotuojs “Giut breidi”) portalam lakuga.lv

Vysu 2022. godu portals lakuga.lv sadarbeibā ar pyrmū plānuotuoju latgaliski “Giut breidi” kotra mieneša suokumā pīduovuos sarunys ar 12 personeibom, kurūs spāka vuordi atrūnomi plānuotuoja puslopuos. Itei ir pyrmuo saruna, kurymā ar izgleiteibys i kulturys projektu producentu Gunti Rasimu sasarunuoja i juo puordūmys pīzeimieja plānuotuoja “Giut breidi” idejis autore Līga Springa.

Vālā, tymsā piecpušdīnē, piec skrīnūšys dorbadīnys, sasateikam ar Gunti, kab pasarunuotu drupeit par bierneibu i puormaiņom. Drupeit nu vysa.

Par personeibu, tuos škautnem

Vysam dzeivē ir juotur leidzsvors. Struodojūt nūpītnuos i atbiļdeiguos sferuos, ir juospiej struoduot ar pylnu atdevi. Až iz vysa garlaiceiguokajā dorbā tev ir juorauga rodūši sevi paruodeit. Ir skaidrys, ka ir sferys, kurymuos maņ byutu gryuši struoduot – gruomatveds, es ilgi navarātu struoduot itamā profesejā. Maņ vajag, kab vysu laiku ir jauni izaicynuojumi, tod asu efektivuoks. Nu vajag ari leidzsvoru.

Ir svareigi, kab vysu treis hobeji ir atteisteiti, tod ir cīši breineiga sajiuta. Senejuo austrumu gudreiba viestej, ka vajag vīnu hobeju kermeņam, vīnu pruotam i trešu tod jau goram. Ka ir tī treis, tod vysā jiutīs cīši labi. Iz ituo turīs pasauļs. Vysmoz muns pasauļs. Ari politika vaira nav nūpītna. Tei bīži ir nonsenss, absurds, pylna ar teatri. Teatris var byut nūpītnys, var byut daudz komedejis, daudz tragikomedejis. Ari daudz sporta tī vysur ir. Leidzeigi kai sportā, tai ari politikā nikas nav paradzams, bet ir lykumsakareibys.

Azarts

Mani aizraut var cīši dreiži, piec dobys asu azartiska personeiba. Ka sajemu pīduovuojumu par lītom, kū da itam naasu darejs, par reizi varu pīkrist. Nu itūs godu laikā asu īsavuicejs ari pasceit “Nā!” vuordu, tys ir gryuši, bet tys ir juodora deļ seve. Jo cytaižuok tu nu reita pīsaceļ, tod vokorā ej gulātu, a golā nasajādzi, kas par dīnu.

Sveicīni Guntim, kurs spielejās smiļkšu kastē

Es vakar dūmuoju par bierneibu i saprotu, ka niu bārni nasaspielej smiļkšu kastē. Tys ir baismeigi! Atguodoju sevi bierneibā, nu vīnys pusis beju cīši paklauseigs bārns. Nu tod, kod es redzieju, ka ir jāgs byut paklauseigam, tod es i beju paklauseigs. Bet es varēju byut ari cīši nacīšams. Ka es jutu nataisneibu, tod vīnkuorši protestieju, sytu ar kuojom i vuoļuojūs pa greidu, bļuovu, cikom jau zyls palyku nu rauduošonys. Saprūtams, ka tik ar godim īsavuici, ka na tik tu esi iz ituos planetys, tev ir juosariekinoj ar vysim cylvākim apleik. Guntim, kurais sēd smiļkšu kasē gribīs pasceit: “Vyss ir breineigi, dzeivoj, dori, koč kas lobs jau saīs nu tuo vysa!”

A myusu dīnu pīcgadnīkim sveicīņs skaņ: “Met nūstyn tū gadžetu i ej vuoļuotīs smiļkšu kastē, tī ir foršuok!”

Gadžeti poša Gunta dzeivē

Šaļtim vysa ir par daudzi – informaceja, viests, socialī teikli. Sovu reizi atslādzu teleponu – tei ir baismeiga īkuorta, kurei dūd mums daudzi īspieju, nu reizē ari par daudzi kontrolej.

Rodūšums kasdīnā

Maņ cīši pateik skrīt. Skrīnūt garū distanci (devenis, desmit stuņdis), kas ruodīs natycami, ir svareigi sadaleit distanci, izvierzeit mierki – sasnēgt pagrīzīni, kūku, pīturu i tt. Taipat ir ari, kod sakreit vysi dorbi reizē i ruodīs “čau, auzys”. Itaiduos dīnuos ir diveji varianti: dareit vysu piec kuortys voi izslēgt teleponu i dareit vysu, kū pošam gribīs.

Plānuot laiku

Asu sasnēdzs tū periodu, kod naatguodoju, kū grybu padareit. Nazynu, vysā var byut, ka tys saisteits ar godim voi ar lelu dorbu apjūmu. Maņ ir cīši daudz atguodynuojumu. Asu raudzejs plānuot sovu laiku plānuotuojā, nu tys nastruodoj. Maņ struodoj skaudze ar “lapeņom”.

Es varātu mīreigi pamest vysus sovus dorbus i suokt dareit lītys, kū da ituo naasu darejs. Dzeivoju ar apziņu, ka, ja es naizdareišu koč kū tān, tod daīs dīna, kod es tū vaira naspiešu izdareit. Eipaši jau myusu dīnuos ir īspieja puorsaslēgt iz cytom lītom, vuiceitīs dreiži.

Guntis i atvalinuojums: kas tys ir?

Es nikod eisti naasu bejs atvalinuojumā. Kod jiutu, ka vajag atsapyust, pajemu breivu dīnu, divejis. Mienesī vajag vysmoz vīnu breivu dīnu, kab atslāgtu nu vysa. Saprūtams, godīs, ka nasaīt i tū vīnu dīnu pajimt. Ir dorba sferys, kurymuos nav breivu dīnu. Breivdīnys ir tod, kod es tuos apzynuotai īplānoju. Asūt iz vītys, es vīnolga koč kū doru. Pavodūt laiku vīnatnē – īmūt, staigojūt, skrīnūt ir vareiba sakuortuot golvu, dūmys.

Puormainis ir labi

Vysur i kotram vajag reformys. Vyss, kas plyust i pasamej, tys vyss dorbojās, tys ir dzeivs. Struodojūt Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibā jaunuotnis jūmā, jau piec treis godu jutu johaidi. Pīci godi beja tys periods, kod beju sasnēdzs sovus suokūtnejūs mierkus. Beja daguojs laiks koč kū pamaineit, jo vyss asūšais beja lobs, vysi procesi nūtyka, dorbs vierzejuos tuoļuok iz prīšku i bez mane.

Lobais pīmārs

Byut par lobū pīmāru ir riskanti, jo mes tok asam cylvāki. Saprūtams, ka ir juodūmoj par sovu tālu. Rokstūt kaidu ziņu ci īrokstu, bet tymā pošā laikā daturu sovu tālu. Dorbojūtīs nūpītnā sferā, mani naiztver par cik nūpītnu, bet gon par politikys avanturistu, i es varu atsaļaut tū dareit. Maņ ir breivuokys rūkys, nav vysu laiku juostaigoj super smokingā, muoksleigi juosmaida vysim, juosmaida babeņom bez īmesāa. Es naasu taids politiķa tāls. Raugu byus maksimali tyvai sovai eistajai dobai. Saprūtams, ka vysur ir rameiši i nūsacejumi, kas juoīvāroj. Kotra jūma prosa sovu uzvedeibu, bet tuos vysys ir maskys, kū cylvāki sev salīk. Nivīns da gola nazyna, kaidi mes asam eistineibā. Ari pošu reizi es vysu laiku mekleju, kas maņ pateik, kas interesej.

Grybātu sevi puorbaudeit geografiski, pamainūt dzeivisvītu i padzeivojūt dažaiduos vaļstīs. Asu puorlīcynuots, ka tai dareišu, kod daīs laiks i ruodeisīs, ka vaira nikuo navaru dūt kaidā nu sociumu. Deļtuo jau tī projekti ir breineigi, nūbraukt, apsavērt nu molys: āāā, ari tai var, raugam i pi seve!

Šaļtim apsaveru sovu CV, nu nikod naasu bejs nivīnā dorba intervejā, kab ari cik čudna tys nasaruodeitu. Vyss ir tai sasakuortuojs, ka vyss, kū tu īprīšk esi darejs, ir atveds teve iz cytu dorbavītu. Ka padūmoj, tod es až nazynu, kai uzavastu dorba intervejā. Bet interveju maņ ir bejs daudzi, tod var parunuot. Eipaši pateik intervejis ar grupu (“Bez PVN” – red.) Tuos ir cīši lobys, es tamuos kaifoju (smejās). Mes vysi asam atsaļdietī, lobā nūzeimē. I mums kūpā ir jautri, var runuot vysu kū viņ gribi. Ir forši struoduot kompanejā voi kolektivā, kod vysi ir iz vīna viļņa.

Nanūpītnī vaicuojumi Guntim

Čajs ci kopejs? Iudiņs, moz dzaru korstu lītu.
Ka tev byutu vareiba byut par kaidu supervarūni, kurs tu byutu? Džonejs Bravo